Kas ir masalas?

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas inficēs teju ikvienu nevakcionēto. Infekcija galvenokārt izplatās gaisa ceļā ar sīkiem elpceļu pilieniem, kas var palikt iekštelpu gaisā. Līdz ar to inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā.

Masalas parasti sākas ar drudzi, acīs veidojas iekaisums, uz ķermeņa parādās izsitumi. Cilvēks ir infekciozs aptuveni 11 dienas.

Masalām raksturīgs augsts komplikāciju risks – 5 %  slimība izraisa pneimoniju, 0,1 % rodas smadzeņu audu iekaisums jeb encefalīts, kā rezultātā var zaudēt dzirdi vai iegūt garīga rakstura traucējumus, bet viena no komplikācijām – sklerozējošais panencefalīts – ir fatāla arī ār šodienas medicīniskajām iespējām.

No 1000 cilvēkiem, kas saslimuši ar masalām, viens līdz trīs nomirst.

Masalu infekcija joprojām dzīva gan ASV, gan Eiropu, kur pērn reģistrēti vairāk nekā 6 tūkstoši saslimšanas gadījumu. Visstraujāk saslimstība augusi Rumānijā, Francijā un Itālijā. Izbraucot uz ārzemēm, nevakcinētā bērna iespēja saslimt palielinās.

Vakcinācija pret masalām

Vakcināciju pret masalām Latvijā sāka 1968. gadā, samazinot saslimstību no vidēji 15 tūkstošiem gadījumu gadā līdz vienam. Lai vīruss neizplatītos, vakcinētiem jābūt vismaz 95 % iedzīvotāju. Atbilstoši vakcinācijas kalendāram pirmā vakcinācija veicama 12 – 15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija – septiņu gadu vecumā. Ja vakcinācija nav veikta atbilstošajā vecumā, personām ir iespēja to saņemt kā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu līdz 25 gadu vecumam.

Kādēļ nevakcionē?

Pēdējos 17 gados Latvijā izveidojusies aptuveni 14 tūkstošu nevakcinētu bērnu grupa.

No tiem, kas nevakcionē bērnus,  40 % uzskata, ka bērna veselības stāvoklis nav pietiekami labs vakcinācijai, bet 30% attur ideoloģiskā pārliecība. Šobrīd otro devu septiņu gadu vecumā saņem nepilni 90 %. Tam ir saistība ar to, ka, pieaugot bērnam, vecāki arvien retāk apmeklē ģimenes ārstu. Tādēļ Veselības ministrija rosinājusi steidzami mainīt vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka otrā pote jāsaņem nevis septiņu, bet četru gadu vecumā. Arī Eiropas reģionā 40 % no saslimušajiem ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem, tādēļ 2.potes vecums ir jāsamazina.

Vakcinācijas kalendārs

Vakcinācijas kalendārā iekļautās valsts apmaksātās vakcinācijas pienākas ikvienam bērnam. Arī tad, ja viņš nav bijis vakcinēts savlaicīgi (medicīnisku vai citu iemeslu dēļ). Svarīgi izdarīt paredzētās vakcinācijas, lai aizsargātu bērnu pirms tas sasniedz vecumu, kad inficēšanās risks ir visaugstākais.

Atbilstošajā vecumā paredzētās vakcinācijas ir iespējams veikt vienlaicīgi un tas nemazina to iedarbību. Nokavējot noteikto vakcīnas ievadīšanas vecumu, ievadīt papildus devu nav nepieciešams. Ar ģimenes ārstu jāvienojas par turpmāko vakcinācijas grafiku.

Ja nebūtu vakcīnas pret masalām, ik gadu Latvijā mirtu 18–20 bērni.

Noslēgumā

Panika un piespiedu vakcinācija kovidlaikā ar jaunizstrādātām, ilgtermiņā neiztestētām vakcīnām radījusi daļā sabiedrības neticību medicīnai un ilgtermiņā pierādījušiem zinātnes atklājumiem. Vakcīnas par īpaši infekciozām un nāvējošām slimībām ir šo cilvēces sasniegumu augšgalā. Latvijas infektologi uzskata, ka bērnu vakcinācijas kalendārs ir "nācijas veselības un nacionālās drošības jautājums”.

Respektējot vecāku tiesības lemt par labāko saviem bērniem, aicinām neapdraudēt bērnus savas nezināšanas, aizspriedumu vai paviršības dēļ.