spied saiti, lai lejuplādētu savus foto un reģistrētos konkursam:
Šī gada piparkūku konkurss ir sācies:līdz pirmdienai 19.decembrim sūti 2-3 foto ar savu uzcepto piparkūku trusi un piedalies piparkūku cīņā par 3 galvenajām balvām - dāvanu kartēm no grāmatnīcas "Zvaigzne" grāmatu iegādei;vismaz 1 foto jābūt redzamam cepējam; vienas fotogrāfijas izmērs nedrīkst pārsniegt 2MB;konkursa žūriju veidos 8 daudzbērnu ģimeņu biedrību vadītāji;
Balso par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību, lai kopīgi noskaidrotu uzvarētājus konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2022”!
Balsot iespējams 1x dienā. BALSO ŠEIT: www.vietagimenei.lv
-Kā Jūs iepazināties? Kādas ir jūsu atmiņas, sajūtas?
Maija: Iepazināmies
mēs Latvijas Universitātes deju folkloras kopā “Dandari”. Tas
notika 2004.gadā. Jāni biju ievērojusi,
jo viņam bija liela 7-vietīga mašīna, kurā viņš vadāja Dandaru dalībniekus, un
bija ļoti draudzīgs. Taču patiesi es “ieraudzīju” viņu, kad bijām izbraukumā ar
kolektīvu Austrijā un Jānis sarunā ar kādu Dandaru dalībnieci izteica spēcīgu
frāzi – vīrietim jābūt atbildīgam par savu sievieti. Tas mani ļoti uzrunāja.
Jānis:
Mūsu attiecības sākās ar nevainīgu draudzēšanos. Man šāds attiecību modelis vienmēr
ir šķitis vērtīgāks. Gadiem ejot, šķiet, mēs sākām sajust un apzināties, ka
varam “pāriet jaunā līmenī” un veidot
ģimeni, ko arī pēc četriem draudzības gadiem 1.aprīlī izdarījām.
-Pastāstiet īsumā par savām
ģimenēm, no kurām esat abi nākuši!
Jānis: Mani
vecāki dzīvoja Rīgā,{smejas}esmu Ilģuciema puika. Mēs nebijām kupla ģimene -
mamma, tētis, es un brālis. Tipiska pilsētnieku ģimene. Tas, kas visspilgtāk
palicis atmiņā no bērnības, ir ar vecākiem pavadītais kopīgais laiks. Līdz 10
gadu vecumam tas noteikti bija tētis, kurš veidoja manas intereses un
aizraušanās. Vēlāk tie bija klases biedri un vienaudži, bet tēta lomu savā
dzīvē ar mūsu kopīgām pastaigām, mazajiem darbiņiem, pārgājieniem un pasaules
izpētīšanu es īpaši novērtēju tagad, kad pašam jau ir puikas, ar kuriem tas
viss darāms.
Maija: Esmu
dobelniece, bet dzīvojām gandrīz laukos – mums gar māju iet lielā iela, aiz
kuras sākas pilsēta, bet aiz mājas ir pļava un tālumā mežs. Augu kā dabas bērns
-puķītes, taureņi, putniņi, gotiņas pie vecāmammas. Par visu es priecājos un
dziedāju. Mēs esam kupla un stipra radu saime kā dūrīte - visi pirkstiņi kopā.
Atceros no bērnības, kā visi kopā ar radiem darījām lauku darbus, pēc talkām
bija cienāšanās, sirsnīga kopā būšana. Vēlamies arī bērniem iedot ģimenes un
dzimtas spēku un kopā būšanas mirkļus.
-Vai jau no bērnības zinājāt,
ka jums būs liela ģimene?
Abi reizē: Nē,
par to pat domājuši nebijām.
Jānis: Bet
tad, kad piedzima pirmais dēls, Maija sajuta, ka viņai būs četri bērni un pēc
tam viņa audzinās un palīdzēs tiem bērniņiem, kuri palikuši bez saviem vecākiem
un viņu rūpēm. Vecākais dēls Lauris nāk no mans pirmās laulības, bet viņš
vienmēr ir uztverts kā mūsu kopīgs bērns un paraugs jaunākajiem bērniem.
-Pastāstiet par savu ikdienu!
Maija: Mūsu
ikdiena parasti ir krāsaina un dinamiska. Rītu cenšamies uzsākt mierīgi, laikus
pamodinu bērnus, lai nav liekas steigas. Lielie puiši ir ļoti apzinīgi, paši
mostas un seko līdzi laika ritumam no rītiem. Tad dodamies skolas gaitās.
Jaunākie dēli -Alvis un Filips - mācās mājās. Lāsmai skolā ir asistente, mans
stiprais plecs, kura mums ļoti palīdz. Pēc skolas ir pulciņi, nodarbības, tad
kopā mājas darbi, izejam padarboties pa lauku, puiši aizskrien pie draugiem
padauzīties. Puišiem ir arī savs pienākums sanest malku. Katram ir savs
raksturs, savs emociju sainītis uzkrāts pa dienu, tādēļ arī vakaros cenšamies
laikus sākt nomierināties - sakārtojam māju, tad var spēlēt galda spēles, ja
atliek laiks, tad noskatāmies garo multfilmu. Lāsmiņa dodas gulēt pirmā, jo
visātrāk nogurst. Pirms gulēt iešanas mums ir vakara pasakas, pēdu masāžas un
sarunas, jo tad, kad bērns ir gultiņā zem sedziņas, viņš ir norimis un atmiņā
atnāk kādi dienas pārdzīvojumi, par ko parunāt vai aktuālas lietas viņa
sirsniņai. Brīvdienās mums ir laiskāks ritms, vēlāka celšanās, garākas
brokastis. Mēs esam izveidojuši nelielu domubiedru pulciņu kopā ar draugiem un
viņu ģimenēm un cenšamies īstenot jēgpilnas lietas mūsu bērniem un arī
vecākiem. Viena no tādām ir meistarnīcas, kad mēs ejam darbnīcā un darbojamies
radoši, un mācāmies jaunas amatu prasmes. Tāpat organizējam pārgājienus,
piknikus, lego likšanas utm. Parasti tās arī aizņem mūsu brīvdienas.
Jānis: Mūsu
ikdiena ir vienkārša un saprotama. Tās pārsvarā ir mazas un nelielas nodarbes,
kas piepilda lielu dienas daļu. Visvairāk gandarījumu sagādā tās dienas, kurās
laiku pavadām jēgpilni un kopīgi darbojoties.
-Ar kādām grūtībām jūs esat saskārušies kā daudzbērnu ģimene?
Maija: [smejoties]
Paliek mazāk draugi. Bet patiesībā es neesmu izjutusi grūtības vai nepatīkamu
attieksmi pret mums kā daudzbērnu ģimeni. Ja arī kādas grūtības ir bijušas, tad
jau sen aizmirstas.
Jānis: Lielākā
grūtība ir tikt galā pašam ar sevi - nepazaudēt sevi, mācēt atrast un uzturēt
mieru sevī, kad apkārt ir tik daudz rosības, darbošanās, trokšņu un notikumu.
Ir ļoti daudz uzmanības jāvelta ģimenei un bērniem, tāpēc ir jābūt veidam, kā
līdzsvaroties un atjaunot spēkus. Man palīdz darbošanās darbnīcā, kurā es
realizēju savu radošumu un varu izpausties. Vēl viens “uzlādes punkts” man ir
fotogrāfija. Pēdējos gados aizvien vairāk par nepieciešamību kļūst izvērtēt to,
kam es veltu savu uzmanību un enerģiju. Mūsu ģimenē nav televizora un manā
telefonā nav interneta – bet ne jau tādēļ, ka mums nebūtu iespējas to visu
lietot, bet gan tāpēc, ka mūsu ikdiena ir tik piesātināta, ka tam ne fiziski,
ne emocionāli negribas veltīt pārlieku daudz laika. Tas ir arī prioritāšu
jautājums. Lielākā grūtība šodien ir nepazust un neapjukt apkārt notiekošajā.
Informācijas un notikumu plūsma ir ļoti liela.
-Pastāstiet par savām ģimenes
tradīcijām?
Maija: Pati
galvenā un svarīgākā tradīcija ir Maijāņu dzimšanas diena, tā ir mūsu kāzu
diena, kad divatā Jūrkalnes krastā mijām gredzenus. Katru gadu 1.aprīlī vai
vismaz šajā mēnesī, ja aprīļa sākums ir auksts, dodamies visa ģimene uz
Jūrkalni, baudām jūru, smilšu rakšanu, mums ir svētku pikniks un top ģimenes
kopbilde no gada uz gadu. Tā kā esam kupla ģimene, tad mums katru mēnesi ir
kūku ēšana, izņemot februāri. Bērniem mantiskas dāvanas jubilejās nedāvinām,
bet gan pašu izvēlētu kopīgu izklaidi.
Rakstā apskatīts:
• vidējais mājsaimniecību lielums OESD valstīs
• viena vecāka mājsaimniecību proporcija;
• pāru mājsaimniecības;
• dzemdības ārpus laulības;
• ģimenes bez bērniem;
• strādājošo māšu procentuālā daļa;
• bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums pa valstīm;
• ieskats valstu ģimenes politikā.
Šoreiz pasaules ziņās publicējam saiti uz populārā valodā veidotu ģimeņu / mājsaimniecību apskatu starp OECD valstīm (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija).
Kā saņemt atbalstu apkurei šoziem?
Iepazīsties ar Labklājības ministrijas sagatavotajām vadlīnijām, kurās soli pa solim aprakstīts - kas, kuros gadījumos un kā var pieteikties atbalstam energoresursu iegādei apkurei.
Lasi vairāk:
https://www.kustiba3plus.lv/svarigakais/valsts-atbalsts-majoklim/
Atbalsts elektrības iegādei paredzēts visām daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi, vai elektrība izmantota apkurei vai citām sadzīves elektroiekārtām.
Lasi vairāk: EM par atbalstu elektribai
Soli pa solim - kam, kādos gadījumos un kā pieteikties mājokļa pabalstam:
https://docs.google.com/document/d/1q0P8nl9O8sfyuzAVqtjW2RhqXDxLvpqg/edit?usp=share_link&ouid=106350518823351710493&rtpof=true&sd=true
Lasi par akciju vairāk:
https://www.kustiba3plus.lv/aktivitates/2022/sveicam-jauno-daudzbernu-gimeni/
Atbalsti ar savu ziedojumu:
Uzzini vairāk par mums, Eiropas Lielo ģimeņu konfederāciju un e-avīzes atbalstītājiem Sabiedrības integrācijas fondu
LAT