Šķiet, kas nu iesnas par slimību – laikapstākļu maiņas liga, nekas vairāk. Tomēr tās mēdz sagādāt tāāādas problēmas!

Ginesa rekordnieces

Jā, jā, iesnas ir ierakstītas Ginesa rekordu grāmatā kā visizplatītākā slimība pasaulē! Rinīts jeb deguna gļotādas iekaisums ir viena no izplatītākajām augšējo elpceļu saslimšanām, ar to slimo visu vecumu cilvēki. Infekciozs rinīts ir apmēram pusei pieaugušo visā pasaulē, bet bērniem, sevišķi agrīnā vecumā, tas sastopams vēl biežāk. Maziem bērniem deguna gļotāda iekaist vidēji 3–8 reizes gadā, bet pieaugušajiem – 1–3 gadā; sievietēm iesnas ir biežāk nekā vīriešiem.

Parasti tās izraisa vīruss, precīzāk, vairāk nekā 250 dažādu vīrusu (!), un šiem iekaisumiem nereti pievienojas bakteriālās infekcijas (cits iemesls – alerģija). Saslimšanu stimulē auksts un drēgns laiks, biežas un straujas gaisa temperatūras maiņas, kā rezultātā organisms atdziest. Slimība izplatās ar infekciju pilienu veidā vai tiešu kontaktu rezultātā. Atkarībā no tā, vai saslimšana ir īslaicīga vai ilgstoša, izšķir akūtas un hroniskas iesnas.

Iesnu anatomija

Mēdz teikt – deguns ir pirmais sargpostenis, jo iesnas ir teicams aizsargmehānisms organisma inficēšanās gadījumā ar vīrusiem vai baktērijām, tāpēc jārūpējas, lai deguna gļotāda būtu vesela, jo tieši caur to visbiežāk iekļūst vīrusi.


1. Klīniski akūtas iesnas sākuma jeb sausajā stadijā sākas strauji ar vispārēju stāvokļa pasliktināšanos: nespēks, aukstuma, pat salšanas sajūta, degunā kņud, dedzinoša sajūta, deguna un rīkles dobumā – velkoša sausuma sajūta, kas izraisa šķaudīšanu. Šis periods ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām.


Foto no Free Photo

2. Pastiprinoties iekaisumam, seko katarālā stadija – deguna dobuma tūska, ūdeņaini izdalījumi, kas pamazām kļūst gļotaini, un sākas rinoreja (bagātīga deguna gļotādas sekrēcija), šķaudīšana un aizlikts deguns. Elpošana caur degunu ir apgrūtinoša, balss kļūst nazāla, acis asaro, ausīs var būt nepatīkama spiediena sajūta, tūskas dēļ rodas ožas traucējumi. Var pievienoties galvassāpes un, galvenokārt bērniem, paaugstināties ķermeņa temperatūra. Tā norāda uz organisma pašaizsardzību – imunitāte ir sākusi aktīvu darbību pret vīrusiem –, tāpēc svarīgi temperatūru nenosist. Uz deniņiem var likt vēsas kompreses, jādzer sviedrējošas tējas.


3. Bakteriālā infekcija nozīmē, ka vīrusa infekcija pārgājusi bakteriozā iekaisumā: gļotāda ir inficēta ar baktērijām, gļotainā sekrēcija kļūst gļotaini strutaina vai strutaina, iegūst dzeltenu vai dzeltenzaļu nokrāsu. Sāk lobīties deguna epitēlijs, iesaistās šūnas – makrofāgs (liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu, kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas) un fagocīts (šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus). Šī stadija ilgst dažas dienas.

4. Pamazām gļotādas pietūkums mazinās, izdalījumi izzūd, oža un elpošana atjaunojas.

! Ja saslimšana ilgst vairāk par 10 dienām, noteikti jāgriežas pie ģimenes ārsta vai otolaringologa. Neizārstētas iesnas var pāriet hroniskā formā un izraisīt nopietnas komplikācijas, īpaši maziem bērniem, piemēram, vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu (haimorīts), piereskaula dobuma gļotādas iekaisumu (frontīts), bronhu vai asaru maisiņu iekaisumu (konjunktivīts).

Kā pareizi izšņaukt degunu?

Svarīgi, lai izdalījumi neiekļūtu deguna dobumos un vidusausī, tāpēc vispirms jāaizspiež viena nāss un, elpojot caur muti, jāpūš viegliem, īsiem pūtieniem, bez piepūles. Tāpat dara ar otru nāsi. Deguna saturu var arī vilkt caur aizdeguni uz iekšu un izspļaut vai norīt.

Vēsā, mitrā laikā iesnas parasti ir saaukstēšanās pavadones. Iemesls – elpceļu infekcija. Iesnas var būt akūtas (sākas pēkšņi un strauji progresē) vai hroniskas (turpinās ilgstoši, periodiski atkārtojas). Ja gļotainie izdalījumi, virzoties uz leju pa rīkles mugurējo daļu, nokļūst balsenē, rodas balss traucējumi.

! Šņaukt degunu vajadzētu pēc iespējas retāk un nedarīt to ar lielu spēku.
! Deguna pilienus un citus pretiesnu līdzekļus ieteicams lietot ne ilgāk kā 7 līdz 10 dienas.

Alerģiskas iesnas izraisa organisma reakcija uz kādu alergēnu, visbiežāk – uz ziedputekšņiem. Pavasarī to koncentrācija gaisā ir ievērojami lielāka nekā rudenī vai ziemā. Sarežģītākos gadījumos šķavas un acu asarošanu pavada lēkmjveida klepus, gļotādas tūska (aizpampst aizdegune un rīkles gals), elpas trūkums. Cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ķīmiskām un kairinošām vielām, iesnām var būt pastāvīgs raksturs.

Vazomotorās iesnas saistītas ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus un izpaužas kā neizprotams deguna aizlikums. Piemēram, guļot uz viena sāna, aizkrīt viena nāss, bet, pagriežoties uz otra sāna, nevar paelpot caur otru nāsi; ieejot no āra siltā telpā vai sākot dzert karstu tēju, deguns sāk tecēt. Iemesls tādām iesnām var būt arī uztraukums. Gļotām no deguna nokļūstot aizdegunē un uz balss saitēm, balss īsti neskan. Gļotādas tūsku var ietekmēt arī mazkustība, tāpēc laiku pa laikam degunā un kaklā iesprūst krekšķis – īpaši tas attiecas uz veciem cilvēkiem.! 

Ja ir aizdomas par alerģiskām vai vazomotorām iesnām, ieteicams griezties pie alergologa vai endokrinologa!


Raksts tapis sadarbībā ar 
Kopš 2023.gada oktobra "Latvijas aptieka" ir pievienojusies "Goda ģimenes kartes" programmai.  “Goda ģimene” īpašniekiem, to uzrādot, Latvijas aptiekās ir iespēja saņemt Sudraba Plus karti apliecības izsniedz jebkurā mūsu tīkla aptiekā. 

Vairāk informācijas:
Sudraba Plus karte