LAT
DZIMSTĪBA STRAUJI SARŪK
Kopš 2016.gada 7 gadu laikā dzimstība ir kritusies par 36 procentiem.
Dzimstības rādītājiem ir paaudzes inerce – kas nepiedzima paaudzi iepriekš, tās nedzemdē šodien. Šobrīd Latvijā reproduktīvajā vecumā (no 18 – 45 gadiem) ir par 20% mazāk sieviešu nekā 2012.gadā un jau par 38% mazāk nekā 1992.gadā. Dzimstības kritums nav pārsteigums. Tāds tika prognozēts jau pirms 20 gadiem.
Ja apskatām periodu līdz Krievijas-Ukrainas karam, kurš ir ienesis milzīgu nedrošību un ģimeņu paplašināšanas plānu atlikšanu, tad redzam vispārējo mūsdienu jaunās paaudzes izvēli atlikt bērnu laišanu pasaulē pēc 29 gadiem, toties vecuma grupā pēc 30 procentuāli dzemdē vairāk sieviešu nekā pirms 10 gadiem. Tā ir cerīga ziņa, ka sievietes Latvijā tomēr grib bērnus, bet nedaudz atliek uz vēlāku laiku. Tātad - straujāks dzimstības kritums skaidrojams ar to, ka tieši šobrīd noris ģimenes veidošanas paradumu maiņa, atliekot to vēlāk.
Neapšaubāmi papildus ietekmi uz dzimstību ir atstājis gan ilgais Covid-19 pandēmijas periods, gan šoks par neprognozējamo karu kaimiņos, gan straujā dzīves sadārdzināšanās, kas samazinājusi mājsaimniecību finansiālās iespējas.
ĢIMENES VEIDOŠANU ATLIEKAM UZ VĒLĀKU LAIKU
No statistikas datiem redzams, ka salīdzinot pat ar 1992.gadu, procentuāli ir tikai nedaudz samazinājusies jaundzimušo skaita attiecība pret sieviešu skaitu reproduktivajā vecumā - turklāt, salīdzinot ar 2002. un 2012.gadu situāciju 2022.gadā pat bija uzlabojusies.
Pakāpeniski ir sarucis to sieviešu skaits, kas izvēlas dzmedēt bērnu vecumā no 20 - 24 gadiem. Ja 1992.gadā 14% sieviešu všajā vecumā viena gada laikā dzemdēja bērnu, tad tagad tikai 4,7% jauniešu to izvēlas.
Stabila dzimstība cauri gadu desmitiem vērojama grupa 25 - 29 gadi. Kā 1992.gadā, tā 2022.gadā 8 - 9% sieviešu izvēlas dzemdēt mazuli.
Savukārt, šodienas un arī nākotnes tendence laist pasaulē bērnu pēc 30 gadu vecuma nostiprinās un kļūst arvien biežāka. Liels potenciāls palielināt dzimstību ir sieviešu grupā no 40 - 44 gadiem, jo mainījušies ir sabiedrības stereotipi par novecošanos, uzlabojušās sieviešu rūpes par savu veselību, kas nodrošinātu veiksmīgu mazuļa iznēsāšanu, kā arī sieviešu un vīriešu vēlmes, ko kurā vecumā gribēt.
BĒRNU SKAITS DAUDZBĒRNU ĢIMENĒS PALIELINĀS
Lai arī kopš 2016.gada (kad bija vislielākais jaundzimušo skaits) ir samazinājies arī to bērnu skaits, kas savām mammām dzimuši kā trešie, ceturtie vai nākamie, tomēr daudzbērnu proporcija starp jaundzimušajiem turpina palielināties. Šis ir pierādījums veiksmīgai 3.bērna politikai, kas Latvijā tika aizsākta 2011.gadā, līdz ar “3+ kartes” izveidi un citiem ieviestajiem daudzbērnu ģimeņu atbalsta instrumentiem.
Šobrīd mēs droši varam apgalvot, ka katrs ceturtais bērniņš piedzimst daudzbērnu ģimenē.
ATŠĶIRĪGA SITUĀCIJA STARP PAŠVALDĪBĀM
Uzmanības vērti ir dati par katru atsevišķu pašvaldību. Starp 43 pašvaldībām vissliktāk izskatās Rīga. Sešu gadu laikā no 2016. līdz 2022.gadam Rīgā par 37% saruka jaundzimušo skaits. Centrālā statistikas pārvalde vēl nav publicējusi 2023.gada jaundzimušo skaita sadalījumu pa pašvaldībām, bet jau tagad var nojaust, ka situācija Rīgā tikai pasliktināsies. Ko šis nozīmē - ka pēc 7 gadiem Rīgas skolās 1.klasēs mācības uzsāks gandrīz par 40% mazāk bērnu! Mēs to skaidrojam ar to, ka gados jaunas maksātspējīgas ģimenes ar bērniem vēlas dzīvot privātmājās, kuru būvniecību Rīga gadiem nav veicinājusi, bet drīzāk likusi šķēršļus.
Zemāk redzamājā tabulā redzams, ka sieviešu skaits reproduktīvā vecumā kopš 2016.gada sarucis vidēji Latvijā par 11%, tomēr ir notikusi arī iekšējā migrācija. Pierīgas pašvaldībās kā Ādažu, Ropažu vai Mārupes un Saulkrastu novados sieviešu skaits pieaudzis par vairāk nekā 10%. toties pierobežas un Latgales pašvaldībās kā Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas u.c. novados sieviešu skaits reproduktīvā vecumā 6 gados sarucis par vairāk nekā 20%.
Vidēji Latvijā ik gadu dzimst proporcionāli arvien mazāk bērnu pret sieviešu skaitu reproduktīvā vecumā. To norāda arī summārā dzimstības koeficienta (vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei) samazināšanās. Ja 2016.gadā tas bija 1,67, tad 2023.gadā summārais dzimstības koeficients ir nokrities līdz 1,34.
Izrietoši no sieviešu saita pašvaldībās arī jaundzimušo skaita pieaugums vai sarukums. Tomēr atsevišķās pašvaldībās māmiņas ir bijušas īpaši "čaklas", tomēr dažās pašvaldībās sievietes acīmredzami jūtas nedrošākas, jo atļaujas ievērojami mazāk bērnu nekā vidēji Latvijā. Šī ir neapstrīdama pazīme, ka pašvaldība ar savu piedāvājumu zaudē konkurencē ar pārējām pašvaldībām,
Priecīgie piemēri mums ir no Jūrmalas, Gulbenes, Līvānu, Ropažu, Siguldas, Smiltenes, Dienvidkurzemes un Jelgavas novada.
Bēdīgie piemēri ir no Rīgas, Lūdzas un Augšdaugavas novada.
