LAT
NEDAUDZ PAR STATISTIKU UN PĀRTIKAS GROZA IZMAKSU APRĒĶINA METODI
2021.gadā Labklājības ministrijas pētījuma "Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)" ietvaros tika izstrādāts modelis mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (MRI budžeta) noteikšanai.
MRI budžeta noteikšanas mērķis bija, lai varētu novērtēt esošās sociālās atbalsta politikas adekvātumu, t.sk. lai varētu aprēķināt pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza izmaksas dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam. ņemot vērā mājsaimniecību locekļu vecumu un skaitu.
MRI budžeta pārtikas grozu izstrādāja uztura speciālists, ņemot vērā objektīvi nepieciešamo pārtikas apjomu cilvēkiem ar vidēju aktivitātes līmeni.
Pārtikas grozu veido ne tikai pamata uzturvielu uzņemšanu, bet arī nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu pietiekamā apjomā, ņemot vērā pārtikas produktu apjoma, vitamīnu un minerālvielu zudumus produktu gatavošanas laikā.
(Dati no LM pētījuma, ko īstenoja apvienība SIA "Projektu un kvalitātes vadība" un SIA "SKDS" sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR".)
Kā jau katra ģimene savā mājsaimniecībā ir izjutusi, 2022.gadā aizsākās straujš cenu pieaugums pārtikai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatoru kopš pētījuma aprēķinu publicēšanas 2,5 gados pārtikas cenas ir pieaugušas par 44,3%.
Lai arī Latvijā pēc 2019.gada Centrālā statistikas pārvalde vairs nevāc datus par mājsaimniecības izdevumu sadalījumu starp pārtikas un citiem izdevumiem, kopš 2013.gada bija vērojama tendence pārtikas izmaksu īpatsvaram samazināties. Ja 2013.gadā no mājsaimniecības budžeta 28,2% tika iztērēti pārtikai, tad 2019.gadā vairs tikai 23,3%. Tālākos aprēķinos pieņemsim, ka šī proporcija ir saglabājusies arī 2023.gadā.
Savukārt, Eirostat dati uzrāda, ka 2020.gadā vidējā Eiropas Savienības dalībvalsts mājsaimniecība pārtikai un nealkoholiskajiem dzērieniem tērēja tikai 17% no ģimenes budžeta.
Iepazīstieties ar datiem grafikos!
ATJAUTĪBAS UZDEVUMS:
CIK LIELAS IR PĀRTIKAS GROZA IZMAKSAS DAUDZBĒRNU ĢIMENEI ŠOBRĪD?
CIK LIELIEM JĀBŪT ĢIMENES IENĀKUMIEM, LAI TIE ATBILSTU TIPISKAI LATVIJAS VAI EIROPAS SAVIENĪBAS MĀJSAIMNIECĪBAI?
Tātad, ja esat ģimene ar 2 vecākiem darbspējīgā vecumā un 3 bērniem, kur katrs ir savā vecuma grupā - 2-6 g,v,, 7-14 g.v. un 15-18 g.v., tad saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādāto MRI pārtikas groza izmaksu aprēķinu 2023.gada jūlijā sabalansētas pārtikas nodrošināšanai ir jātērē
945,07 EUR
Izmantota Labklājības ministrijas projekta infografika, kurā sākotnējie dati atspoguļo pārtikas groza vērtību 2020.gadā.
Lai atbilstu tipiskai Latvijas mājsaimniecībai, kas pārtikai tērē tikai 23,3% no sava budžeta, un kas var atļauties arī pārējās mājsaimniecībai un individuāli nepieciešamās preces un pakalpojumus, 3-bērnu ģimenes neto ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas) kopā ar Ģimenes valsts pabalstu (3x75 EUR) jābūt
4056,09 EUR
Diemžēl labākajā gadījumā tipiskai 3-bērnu ģimenei, kurā abi vecāki saņem vidējo algu valstī (bruto 1525 eur 1Q2023), kopā ar Ģimenes valsts pabalstu ienākumi ir tikai 2580 EUR.
Daudzbērnu ģimenei atliek taupīt gan pārtikai, gan veselības aprūpei, gan bērnu interešu izglītībai. Tādēļ daudzbērnu ģimeņu bērni ir pakļauti augstākam sociālās atstumtības un nevienlīdzīgu iespēju riskam un tieši tādēļ valstij ir pienākums daudzbērnu ģimeņu bērniem nodrošināt plašāku bezmaksas pakalpojumu klāstu.
