2024.gada maijā Mātes dienas noskaņās aicinājām meitu mammas piedalīties nelielā aptaujā, kurām lūdzām padalīties ar savu pieredzi mammu - meitu attiecībās.

Aptaujā šoreiz 62 māmiņas, kuru vidējais vecums bija 38 gadi. Vidēji 1/3 aptaujāto mammu ir 1 meita, 1/3 ir divas meitas, bet 1/3 daļai pat 3 un vairāk meitas. No tā secinām, ka mūsu respondentes ir ļoti pieredzējušas meitu mammas.

Māmiņas tika lūgtas atzīmēt, kāds vecums ir meitai, par kuras attiecību pieredzi viņas ir gatavas padalīties, tādēļ blakus grafikiem, kas atspoguļo kopējo atbilžu sadalījumu, komentāri arī par atbilžu atšķirībām atkarībā no meitu vecumiem.


Visas mammas, kurām meitas ir jaunākas par 7 gadiem, vismaz reizi dienā samīļo savas meitas vai pasaka tām kādu mīļu vārdu!

72% mammu, kuru meitas ir 7-11 gadu vecas, reizi dienā samīļo savu meitu.

Savukārt, tīņu grupā no 12 gadiem līdz pat 19 gadiem. mammas ikdienas mīļos vārdus saņem vairs tikai 61 % meiteņu.


100% ikdienas mīlestības apliecinājumus mammas saņem arī no savām meitiņām, kas jaunākas par 7 gadiem.


Arī 72% meitas, kas ir 7-11 gadu vecas, reizi dienā mīlestības apliecinājumus izrāda savām mammām, starp kurām dažas atzinās, ka savām meitām nemaz katru dienu neizrāda mīļumu,

"Kāda māte - tāda meita"

Vecuma grupā no 12 - 19 gadiem identiska meitu atbilde uz mammu mīļajiem vārdiem - tikai 61% meitu tos saka savām mammām ik dienu.


No aptaujāto mammu atbildēm secinām, ka līdz 7 gadu vecumam meitas zina un jūt, ka mammas viņas mīl.

Vecuma grupā no 7gadiem līdz pat 15 gadiem  pusei meiteņu reizēm ir šaubas, vai kāds no brāļiem vai māsām nav mīļāks, kā arī vai mamma joprojām mīl, ja ir strīdi un dusmas.

Interesanti, ka pārliecība par mammas mīlestību aug pēc dumpīgā tīņu vecuma.

No 16 - 19 gadiem par mammas mīlestību vairs nešaubās jau 70% meiteņu, 


Mēs esam nākamo mammu auklētājas.

Bērnu izvēles un likteņi būs dažādi, bet mātišķuma pamatus, gribam vai negribam, ieliksim mēs.


Jautājām, vai Jūsu meita ir paudusi kādas bažas vai secinājumus, kas viņai liek šaubīties par to, vai viņa gribēs kādreiz kļūt par mammu?

Saņēmām gan jautras, gan satraucošas atbildes.

Tendence - pieaugot meitas vecumam, pieaug šaubas par sevi, par partnera, bērnu un ģimenes nepieciešamību. Pieaug bailes pazaudēt sevi, brīvību, bailes no grūtībām un atbildības.

Mūsu ieteikums - stipriniet savas tīņa vecuma meitas labiem vārdiem, uzslavām, programmējiet viņās izdošanos, soliet vienmēr būt blakām.

Heart Symbol. Royalty ...

  • Bažas par to, vai viņa būs laba mamma, jo nejūtas pārliecināta par sevi.
  • Bailes no dzemdībām un sevis pazaudēšanas.
  • Meita vispār reti saka, ko domā.
  • Agrāk teica, ka bērnu vispār nebūs. Bet tagad ir 3 bērni, kurus es audzinu, jo pati nevēlas uzņemties atbildību.
  • Nevēlēsies bērnus agrā jaunībā un nebūs daudz bērnu, jo ikdienā redz, cik lielu atdevi, laiku un darbu prasa mūsu ģimenes daudzie bērni.
  • Viņa ir teikusi, ka viņai nepatīk mazi bērni.
  • Teica ka kļūs par mammu, labi ja, 50 gadu vecumā un ka būs tikai viens bērns.
  • Viņa labprāt spēlējas ar lellēm, spēlē mammu, dzīvojas ar mazo māsu, palīdz, tēlojot viņas mammu. Instinkti un vēlme ir.
  • Saka, ka būs labāka mamma kā es, kad es kaut ko viņai neatļauju.
  • Viņai atkarībā no vecuma mainās vēlamo bērnu skaits.
  • Meitai tīņa vecuma nepatika pret savu sievišķīgo ķermeni, kas viņai liek domāt, ka vīru nesatiks un ģimene nebūs.
  • Viņai nepatīk, ka ir vecākā no 3 bērniem un tādēļ savus vēl neplānos ilgi. Laikam trauma no mazāko pieskatīšanas.
  • Meita to uztver pašu par sevi saprotamu ka kādreiz būs māmiņa.
  • Mana meita mūžīgi grib dzīvot kopā ar mani. 😀
  • Grib būt mamma, tikai nezina, kā tēti sauks :)
  • Pašreiz, esot spurainā tīņa vecumā, ir noliegums par mātes lomu nākotnē. Cerams, pārejošs.


Mūs, aptaujas veidotājus, pārsteidza tas, ka 43% mammu neuztrauc tas, ka meitas varētu izvēlēties bezbērnotību.

Nepārsteidza tas, ka mēs esam kļuvušas arvien tolerantākas pret savu bērnu izvēlēm. Pārsteidza tieši fakts, ka mammas nesatrauc fakts, ka viņām varētu nebūt mazbērni vai dzimtai turpinājuma. 



Lūdzām novērtēt savu kā mammas piemēru un to, kā tas varētu ietekmēt meitas vēlmi kādreiz veidot ģimeni ar bērniem?


87% mammu uzskata, ka bērnībā ģimenē piedzīvotais noteikti veido bērnu uzskatus un vērtības.


 1/5 šo mammu apzināti izvairās un uzmanās paust meitām viedokli, vai gribētu, ka viņām ir bērni, lai uz viņu pleciem "neuzkrautu mazbērnu gaidas" 



  • Esmu pārliecināta, ka mans kā mammas piemērs ir ārkārtīgi svarīgs - kā es izturos pret vīru, meitām, ģimenes dzīvi. Tā kā man pašai tas patīk, tad ceru, ka kopumā viņas ir guvušas labu iespaidu par to, ko nozīmē laist pasaulē bērnus un rūpēties par ģimeni.
  • Ģimene sniedz pamatu zem kājām, kas palīdz nostāvēt arī negaisos, tomēr savus bērnus nemudināšu radīt bērnus!
  • Ģimenes ir svarīgas, tās ir sabiedrības pamats. Es varētu sekmēt, diemžēl vienai audzinot 4 bērnus nespēju radīt tik pozitīvu attieksmi pret ģimeni, kā to vēlētos
  • Savus bērnus vienkārši mīlu un cenšos audzināt par labiem cilvēkiem. Tas, vai kāds no viņiem vēlēsies dibināt/dibinās ģimeni, ir viņu pašu izvēle
  • Rādu, ka ģimene ir atbalsts , ka tā ir īstā vērtība, bet arī profesionāli attīstīties tā neliedz.
  • Mans piemērs veido viņas izpratni par ģimenes modeli, par bērniem un to laimi un piepildījumu, ko tie dod.
  • Esmu pārliecināta, ka daru šo uzdevumu pareizi, Kad uzdodu jautājumu par ko viņa grib kļūt, viņa pēdējo 2-3 gadu garumā vienmēr atbild - par mammu kā tu, mamm!
  • Negribu, lai meitai būtu aizspriedumi vai neērti no jebkāda bērnu skaita. Negribu, lai viņai būtu jājūtas vainīgai kā man toreiz, kad gaidīju trešo. Tagad man ir jau pieci bērni.
  • Gribas domāt, ka ar savu piemēru varu sekmēt meitas vēlmi kļūt par mammu, taču ir dienas, kad ir grūti un meita to redz.
  • Augot kopā ar brāli un māsu, ar gadiem sapratīs, cik forši, ka tādi ir un veidos arī savu ģimeni ar vairākiem bērniem.
  • Ir divi varianti-vai nu gribēs pārņemt savas bērnības ģimenes modeli, vai arī tieši pretēji-bēgs no bērnības pieredzes, ja tā bijusi drūma.
  • Domāju, to vairāk varēs ietekmēt topošais vīrs, kas gribēs vai negribēs bērnus, nevis es. 
  • Galvenais, lai bērni būtu laimīgi.
  • Vajag rādīt, ka būt par mammu ir grūti, bet tajā pašā laikā tas ir unikāls piepildījums sievietes dzīvē.
  • Ticu, ka esmu sev sava labākā sievietes/mammas versija.
  • Vienmēr saku, lai nebaidās. Bērns ir laime un prieks.
  • Audzinu savus 5 bērnus viena. Neiet viegli, bet ģimene viņiem liekas īsts un patiess dzīves turpinājums.
  • Labs piemērs un atmiņas vienmēr paliek kaut kur prātā.
  • Es vēlos savās meitās "ielikt" to pārliecību, ka bērni ir dzīves piepildījums un laime.

Noslēgumā mazliet izaicinājuma :)

  • Gribu būt laba ome mazbērniem un atbalsts meitām, gluži kāda bija mana vecmāmiņa.
  • Redzēs, kā sanāks. Katram bērnam arī būs vajadzīga cita pieeja. Gribu būt vecmāmiņa, kurai var uzticēt arī maziņus bērniņus (ne tikai lielus), tomēr nevēlos pārvērsties tikai un vienīgi par bērnaukli, jo gribu arī kaut ko sev padarīt. Un ar tiem padomiem jau grūti - vienam tas vajadzīgs, cits uz to pašu apvainosies.
  • Meita vienmēr zina, ka var uzprasīt padomu. Un tas nav jābūt garš stāsts, jo negribēs vairāk griezties pēc palīdzības. Īsi un konkrēti. Vecmāmiņām jālutina mazbērni, bet jāciena arī jaunās ģimenes likumus.

Atgriezties