Politikā bieži vien ierēdņi turas pie citu valstu pieredzes, lai pamatotu savu darbību vai biežāk bezdarbību ģimeņu interešu aizstāvībā. Mēs priecājamies par katru uzvaru un palielinātu atbalstu ģimenēm citās Eiropas valstīs. Ņemam piemērus, bet domājam arī paši ar savu galvu. Lai citi ņem piemērus no mums!
POLIJA
Polijas prezidents paraksta likumu par nulles ienākuma nodokli vecākiem ar diviem bērniem
Polijas prezidents ir parakstījis jaunu likumu, kas ievieš nulles ienākuma nodokli (PIT) vecākiem, kuri audzina vismaz divus bērnus. Šīs reformas mērķis ir atbalstīt ģimenes, palielināt mājsaimniecību ienākumus un veicināt ekonomisko aktivitāti valstī.
Likumu augustā iesniedza Karols Navrockis (Karol Nawrocki). Tas paredz atcelt ienākuma nodokļa saistības ģimenēm, kuru gada ienākumi nepārsniedz 140 000 zlotu (aptuveni 32 973 eiro). Nodokļu atvieglojums būs pieejams visiem vecākiem, kuriem ir likumīga atbildība par bērniem, tostarp arī aizbildņiem un audžuvecākiem.
Pēc prezidenta biroja aprēķiniem, vidējā Polijas ģimene, pateicoties jaunajam nodokļu atvieglojumam, ik mēnesi varētu kļūt par aptuveni 1 000 zlotu (235 eiro) turīgāka. Faktiskā likuma ietekme būs redzama 2026. gada nodokļu deklarācijās, kas tiks iesniegtas 2027. gadā.
Reformas mērķis ir samazināt nodokļu slogu ģimenēm, palielināt rīcībā esošos ienākumus, stimulēt patēriņu un veicināt profesionālo aktivitāti. Nulles ienākuma nodoklis ģimenēm bija viens no galvenajiem Navrocka priekšvēlēšanu solījumiem. Jau martā viņš prezentēja savu “Līgumu ar poļiem” (“Contract with the Poles”), kurā paziņoja par nodokļu atvieglojumu ieviešanu jau no prezidentūras pirmās dienas. Pēc uzvaras jūnijā viņš šo solījumu izpildīja, simboliski parakstot likumu 8. augustā, pirms tas tika iesniegts Seimam – Polijas parlamentam.
Nulles ienākuma nodoklis ir daļa no plašākas reformas paketes, ko dēvē par “nodokļu bruņām”. Tā ietver arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no 23% līdz 22%, kapitāla pieauguma nodokļa atcelšanu un pensiju indeksācijas kvotas ieviešanu.
Prezidenta birojs norāda, ka reformas finansējums tiks nodrošināts, pastiprinot nodokļu administrēšanu, kas, pēc prezidenta biroja aplēsēm, varētu dot valsts budžetā aptuveni 14 miljardus zlotu (3 miljardus eiro). Tomēr finanšu eksperti pauž skepsi, vai šādu summu ir iespējams iegūt tikai ar šiem pasākumiem.
Nodokļu speciālisti arī norāda, ka lielāko labumu no jaunās sistēmas gūs turīgākās ģimenes. Kā norāda uzņēmuma inFakt galvenais nodokļu konsultants Pjotrs Juščiks (Piotr Juszczyk), ģimenes ar zemiem ienākumiem, kas jau šobrīd maksā maz vai nemaksā ienākuma nodokli, iegūs tikai nelielu summu, kamēr turīgākie iedzīvotāji ietaupīs ievērojami vairāk.
Sabiedriskā apspriešana par jaunā likuma projektu notika 2023. gada 11. septembrī. Tajā piedalījās 476 cilvēki, no kuriem 71% bija vīrieši un 29% sievietes. Aptuveni 75% respondentu uzskatīja, ka jaunā nodokļu likuma pieņemšana ir nepieciešama, savukārt 15% pauda stingru neapmierinātību ar Navrocka priekšlikumu. bet 10–11% tam nepiekrīt.
Latvijā no 2026.gada divu bērnu ģimenei nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kopējiem ģimenes ienākumiem 21'452 EUR apmērā.
SPĀNIJA
Pētījums par lielajām ģimenēm Spānijā
Spānijas Lielo ģimeņu federācija (FEFN) Spānijas Sociālo tiesību ministrijas uzdevumā veikusi pētījumu par lielo ģimeņu mājsaimniecību vajadzībām. Pētījumā konstatēts, ka galvenā problēma, ar ko saskaras lielās ģimenes, ir problēmas nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Pētījumā secināts, ka daudzas ģimenes ikdienā izjūt ievērojamu darba slodzi un pastāvīgu sajūtu, ka visu nav iespējams pagūt. Tomēr, neraugoties uz ieguldīto piepūli un ierobežoto sabiedrības atzinību, lielākā daļa ģimeņu savu dzīvi vērtē kā laimīgu.
Par pētījumu
Pētījumu sagatavojusi Spānijas Lielo ģimeņu federācija (FEFN) ar Sociālo tiesību ministrijas 2030. gada darba programmas atbalstu, lai izprastu lielo ģimeņu mājsaimniecību vajadzības un izaicinājumus.
Aptauja tika veikta, balstoties uz 1 800 ģimeņu atbildēm visā Spānijā, un tās rezultāti apstiprina, ka darba un ģimenes dzīves līdzsvars ir galvenā rūpe lielajām ģimenēm. Turklāt esošie pasākumi šajā jomā, pēc lielākās daļas respondentu domām, nav efektīvi — 94% jeb 9 no 10 ģimeņu uzskata, ka pašreizējā darba un privātās dzīves līdzsvara politika neatbilst viņu ikdienas realitātei.
Galvenie secinājumi- 41% ģimeņu norādīja, ka galvenā ikdienas problēma ir „darba un privātās dzīves līdzsvarošana, izjūtot, ka visu nav iespējams paveikt.”
- 31% uzsvēra fizisko un garīgo slodzi, kas saistīta ar vairāku bērnu audzināšanu un izglītošanu.
- 28% galveno problēmu minēja ekonomiskos izaicinājumus jeb grūtības „savilkt galus”.
Neskatoties uz šīm grūtībām, 50% lielo ģimeņu savu ikdienu raksturo kā laimīgu. Interesanti, ka šī sajūta pieaug līdz ar bērnu skaita palielināšanos — 70% ģimeņu ar pieciem vai vairāk bērniem norādījušas, ka jūtas laimīgas.
Tajā pašā laikā 4% izjūt lepnumu, 20% atzīst, ka ikdienā saskaras ar grūtībām, un 16% raksturo savu dzīvi kā „normālu lielas ģimenes ikdienu”.
Sabiedrības attieksme un vērtības
Pētījumā atklāts, ka 91% ģimeņu uzskata , ka sabiedrība piešķir “mazu vai nekādu” vērtību lielajām ģimenēm un to sniegtajam ieguldījumam.
- 45% uzsver demogrāfisko ieguldījumu,
- 30% – uzskata, ka šo ģimeņu vērtība ir ekonomikas un attīstības dzinējspēks,
- 25% – izceļ izglītojošo darbu, ko lielās ģimenes veic vērtību un sociālo prasmju audzināšanā.
Runājot par sabiedrības attieksmi, 39% ģimeņu saskaras ar izbrīnu, kad atklāj, cik viņiem ir bērnu, 27% izjūt apbrīnu, savukārt 19% saskaras ar aizspriedumiem. Šī attieksme kļūst izteiktāka ģimenēs ar četriem vai vairāk bērniem (32%).
Vecvecāki kā galvenais atbalsta avots
Darba un privātās dzīves līdzsvara problēma lielajās ģimenēs cieši saistās ar ekonomiskajiem jautājumiem un atkarību no ģimenes atbalsta.
41% ģimeņu uzskata, ka galvenais šķērslis ir „pārāk lielie izdevumi”, un vairāk nekā puse — 51% norāda, ka tieši vecvecāki ir galvenais atbalsta avots, kad ģimene pati nevar visu atļauties.
Salīdzinājumam, ārpusskolas aktivitātes izmanto 28%, bet aukles — tikai 22% ģimeņu, jo šie risinājumi ir dārgi.
Lielākā daļa aptaujāto (46%) uzskata, ka visefektīvākais atbalsta veids būtu tiešs finansiāls pabalsts — universāls 200 eiro mēneša maksājums par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam, kas palīdzētu segt izglītības un bērnu aprūpes izdevumus, nevis netieši nodokļu atvieglojumi.
Ienākumi un ekonomiskā situācija
Ekonomikas sadaļā pētījums apstiprina, ka lielākajai daļai ģimeņu ir grūtības segt visas izmaksas — 75% norādīja, ka „savilkt galus” ir sarežģīti.
Pēc FEFN viceprezidenta Eduardo Galisijas teiktā, šo realitāti vislabāk izprot, analizējot ģimeņu ienākumus, kas nepieciešami pārtikas, izglītības un pamatvajadzību segšanai.
Dati rāda, ka:- 33% lielo ģimeņu nopelna mazāk par 2 500 eiro mēnesī (no tām 18% dzīvo ar ienākumiem zem 2 000 eiro)
- 27% pelna no 2 500 līdz 3 500 eiro;
- 23% dzīvo salīdzinoši labāk — ar ienākumiem no 3 500 līdz 5 000 eiro mēnesī.
LASI ORĢINĀLRAKSTU:
