18% jaundzimušo māmiņas nav sociāli apdrošinātas. 2025.gadā būtiski pieaudzis tētu skaits, kas pēc bērniņa piedzimšanas uz sevi noformē Vecāku pabalstu (VP). Ja vēl 2023.gadā tikai 17% no VP saņēmējiem bija tēti, tad 2025.gadā to ir jau 22%.
83% no tēviem, kas saņem Vecāku pabalstu, turpina strādāt, kamēr ar jaundzimušo ir kopā bērna mamma. Vienlaikus ģimene var saņemt arī Bērna kopšanas pabalstu (BKP), kas ir ikmēneša naudas palīdzība 171 eiro apmērā un paredz arī valsts apmaksātu sociālo apdrošināšanu bezdarbam, pensijai un invaliditātei, kā arī darba stāža palielināšanu par BKP saņemšanas periodu.
Šī brīža likumi paredz, ka BKP un VP var saņemt tikai nedalīti kopā viens no vecākiem, kā rezultātā, ja tētis ir Vecāku pabalsta saņēmējs, viņš automātiski ir arī Bērna kopšanas pabalsta saņēmējs, bet māmiņa, kas nestrādā, bet kopj zīdaini, paliek bez valsts sociālās apdrošināšanas. Īpaši cieš tās sievietes, kuras periodā, kamēr dzimst vairāki bērni, izlēmušas pārtraukt darba attiecības un veltīt sevi pilnībā rūpēm par bērniem un mājsaimniecību.
Iniciatīvas mērķis – novērst aizliegumu māmiņai, kas nestrādā, bet kopj mazuli līdz 1,5 gada vecumam, saņemt bērna kopšanas pabalstu un ar to saistītās valsts sociālās garantijas – darba stāžu par bērna kopšanas periodu, apdrošināšanu bezdarbam un invaliditātei, iemaksas pensiju kapitālā – ja Vecāka pabalsta saņēmējs ir tētis.
Aicinājums Saeimai un Labklājības ministrijai steidzami veikt izmaiņas likumos un novērst sociālo nevienlīdzību pret sievietēm, kas rūpējas par bērnu līdz 1,5 gada vecumam, vienlaicīgi nestrādājot.
Lai visas mammas, kas nestrādā, bet kopj mazuli līdz 1,5 gada vecumam, būtu sociāli apdrošinātas, nepieciešams mainīt Valsts sociālo pabalsta likuma 7.panta (2) daļu un likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta (2) daļu, paredzot, ka Bērna kopšanas pabalstu var saņemt jebkurš no bērna vecākiem neatkarīgi no tā, kurš ir noformējis uz sevi Vecāku pabalstu. Šai iniciatīvai nebūs ietekme uz kopbudžetu, jo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi par nestrādājošajām māmiņām - BKP saņēmējām, tiks iemaksāti no pamatbudžeta sociālajā budžeta (no vienas kabatas otrā), bet, protams, valsts uzņemsies nedaudz vairāk saistību pret māmiņām nākotnē, tad, kad viņas dosies pensijā.
Izmaiņas likumos mazinās negatīvo ietekmi uz sieviešu sociālo drošību, laižot pasaulē un rūpējoties par bērnu. Darba stāža uzskaite un valsts sociālā apdrošināšana pret bezdarbu, invaliditāti un valsts iemaksas pensiju kapitālā pienākas visām sievietēm bērna kopšanas periodā, ja sieviete izvēlējušās nestrādāt, bet auklēt mazuli. Sociālā drošība īstermiņā un ilgtermiņā mazinās bailes par finansiālo nedrošību nākotnē, kas ir viens no iemesliem, kas sievietes attur no nākamā bērna laišanas pasaulē.
Izmaiņas noņems no bērna tēva morālo slogu, kas rodas Vecāku pabalsta saņemšanas dēļ, kā rezultātā bērna tētis ir liedzis sava bērna mātei noformēt uz sevi Bērna kopšanas pabalstu, būt sociāli apdrošinātai un par bērniņa kopšanas periodu uzkrāt darba stāžu.
Izmaiņas ir neliels solis dzimstības veicināšanas virzienā, jo mazina dzimumu nevienlīdzību valsts sociālā atbalsta saņemšanā.
