Nr.1 Decembris, 2022

Šis ir Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pirmais e-avīzes izlaidums. Turpmāk ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem ik mēnesi dalīsimies ar daudzbērnu ģimenēm interesantākajām un svarīgākajām ziņām. Par saturu atbild Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība.
#ĢimeneiDraudzīgi #SIFAtbalstaĢimenes

🐰spied saiti, lai lejuplādētu savus foto un reģistrētos konkursam:
https://www.kustiba3plus.lv/aktivitates/2022/

🐇Šī gada piparkūku konkurss ir sācies:
🐰līdz pirmdienai 19.decembrim sūti 2-3 foto ar savu uzcepto piparkūku trusi un piedalies piparkūku cīņā par 3 galvenajām balvām - dāvanu kartēm no grāmatnīcas "Zvaigzne" grāmatu iegādei;
🐰vismaz 1 foto jābūt redzamam cepējam; vienas fotogrāfijas izmērs nedrīkst pārsniegt 2MB;
🐰konkursa žūriju veidos 8 daudzbērnu ģimeņu biedrību vadītāji;
konkursa uzvarētāji tiks paziņoti līdz 25.decembrim.

Ikviens iedzīvotājs līdz 22. decembrim vietnē www.vietagimenei.lv aicināts izvērtēt pašvaldību sniegto atbalstu, kas paredzēts ģimenēm ar bērniem.
🗳️ Balso par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību, lai kopīgi noskaidrotu uzvarētājus konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2022”!
Pašvaldības - uzvarētājas sadalīs naudas balvu 150 000 eiro apmērā, lai attīstītu jau esošos atbalsta pasākumus vai izveidotu jaunus.
🔗 Balsot iespējams 1x dienā. BALSO ŠEIT: www.vietagimenei.lv

                                                                                                                                         Intervēja: Ilze Budrēviča

Maija, Jānis un bērni jeb Maijāņi!

 Maijāņi ir kupla, radoša un aktīva ģimene. Viņiem ir savs bērnu pulciņš un audžubērns. Apvienība ciemojas pie Dobeles daudzbērnu ģimenes - mammas Maijas, tēta Jāņa un viņu sešiem bērniem – Laura, kuram ir 25gadi, 11-gadīgā Dāvja, Jāņa un Lāsmas, kuriem ir 9 gadi,6-gadīgā Alvja un trīsgadnieka Filipa, kurš dikti gaida savu dzimšanas dienas kūku ar četrām svecītēm.


-Kā Jūs iepazināties? Kādas ir jūsu atmiņas, sajūtas?

Maija: Iepazināmies mēs Latvijas Universitātes deju folkloras kopā “Dandari”. Tas
notika 2004.gadā. Jāni biju ievērojusi, jo viņam bija liela 7-vietīga mašīna, kurā viņš vadāja Dandaru dalībniekus, un bija ļoti draudzīgs. Taču patiesi es “ieraudzīju” viņu, kad bijām izbraukumā ar kolektīvu Austrijā un Jānis sarunā ar kādu Dandaru dalībnieci izteica spēcīgu frāzi – vīrietim jābūt atbildīgam par savu sievieti. Tas mani ļoti uzrunāja.
Jānis: Mūsu attiecības sākās ar nevainīgu draudzēšanos. Man šāds attiecību modelis vienmēr ir šķitis vērtīgāks. Gadiem ejot, šķiet, mēs sākām sajust un apzināties, ka varam “pāriet jaunā līmenī” un veidot  ģimeni, ko arī pēc četriem draudzības gadiem 1.aprīlī izdarījām.

-Pastāstiet īsumā par savām ģimenēm, no kurām esat abi nākuši!
Jānis: Mani vecāki dzīvoja Rīgā,{smejas}esmu Ilģuciema puika. Mēs nebijām kupla ģimene - mamma, tētis, es un brālis. Tipiska pilsētnieku ģimene. Tas, kas visspilgtāk palicis atmiņā no bērnības, ir ar vecākiem pavadītais kopīgais laiks. Līdz 10 gadu vecumam tas noteikti bija tētis, kurš veidoja manas intereses un aizraušanās. Vēlāk tie bija klases biedri un vienaudži, bet tēta lomu savā dzīvē ar mūsu kopīgām pastaigām, mazajiem darbiņiem, pārgājieniem un pasaules izpētīšanu es īpaši novērtēju tagad, kad pašam jau ir puikas, ar kuriem tas viss darāms.
Maija: Esmu dobelniece, bet dzīvojām gandrīz laukos – mums gar māju iet lielā iela, aiz kuras sākas pilsēta, bet aiz mājas ir pļava un tālumā mežs. Augu kā dabas bērns -puķītes, taureņi, putniņi, gotiņas pie vecāmammas. Par visu es priecājos un dziedāju. Mēs esam kupla un stipra radu saime kā dūrīte - visi pirkstiņi kopā. Atceros no bērnības, kā visi kopā ar radiem darījām lauku darbus, pēc talkām bija cienāšanās, sirsnīga kopā būšana. Vēlamies arī bērniem iedot ģimenes un dzimtas spēku un kopā būšanas mirkļus.

-Vai jau no bērnības zinājāt, ka jums būs liela ģimene?
Abi reizē: Nē, par to pat domājuši nebijām.
Jānis: Bet tad, kad piedzima pirmais dēls, Maija sajuta, ka viņai būs četri bērni un pēc tam viņa audzinās un palīdzēs tiem bērniņiem, kuri palikuši bez saviem vecākiem un viņu rūpēm. Vecākais dēls Lauris nāk no mans pirmās laulības, bet viņš vienmēr ir uztverts kā mūsu kopīgs bērns un paraugs jaunākajiem bērniem.

-Pastāstiet par savu ikdienu!
Maija: Mūsu ikdiena parasti ir krāsaina un dinamiska. Rītu cenšamies uzsākt mierīgi, laikus pamodinu bērnus, lai nav liekas steigas. Lielie puiši ir ļoti apzinīgi, paši mostas un seko līdzi laika ritumam no rītiem. Tad dodamies skolas gaitās. Jaunākie dēli -Alvis un Filips - mācās mājās. Lāsmai skolā ir asistente, mans stiprais plecs, kura mums ļoti palīdz. Pēc skolas ir pulciņi, nodarbības, tad kopā mājas darbi, izejam padarboties pa lauku, puiši aizskrien pie draugiem padauzīties. Puišiem ir arī savs pienākums sanest malku. Katram ir savs raksturs, savs emociju sainītis uzkrāts pa dienu, tādēļ arī vakaros cenšamies laikus sākt nomierināties - sakārtojam māju, tad var spēlēt galda spēles, ja atliek laiks, tad noskatāmies garo multfilmu. Lāsmiņa dodas gulēt pirmā, jo visātrāk nogurst. Pirms gulēt iešanas mums ir vakara pasakas, pēdu masāžas un sarunas, jo tad, kad bērns ir gultiņā zem sedziņas, viņš ir norimis un atmiņā atnāk kādi dienas pārdzīvojumi, par ko parunāt vai aktuālas lietas viņa sirsniņai. Brīvdienās mums ir laiskāks ritms, vēlāka celšanās, garākas brokastis. Mēs esam izveidojuši nelielu domubiedru pulciņu kopā ar draugiem un viņu ģimenēm un cenšamies īstenot jēgpilnas lietas mūsu bērniem un arī vecākiem. Viena no tādām ir meistarnīcas, kad mēs ejam darbnīcā un darbojamies radoši, un mācāmies jaunas amatu prasmes. Tāpat organizējam pārgājienus, piknikus, lego likšanas utm. Parasti tās arī aizņem mūsu brīvdienas.
Jānis: Mūsu ikdiena ir vienkārša un saprotama. Tās pārsvarā ir mazas un nelielas nodarbes, kas piepilda lielu dienas daļu. Visvairāk gandarījumu sagādā tās dienas, kurās laiku pavadām jēgpilni un kopīgi darbojoties.

-Ar kādām grūtībām jūs esat saskārušies kā daudzbērnu ģimene?
Maija: [smejoties] Paliek mazāk draugi. Bet patiesībā es neesmu izjutusi grūtības vai nepatīkamu attieksmi pret mums kā daudzbērnu ģimeni. Ja arī kādas grūtības ir bijušas, tad jau sen aizmirstas.
Jānis: Lielākā grūtība ir tikt galā pašam ar sevi - nepazaudēt sevi, mācēt atrast un uzturēt mieru sevī, kad apkārt ir tik daudz rosības, darbošanās, trokšņu un notikumu. Ir ļoti daudz uzmanības jāvelta ģimenei un bērniem, tāpēc ir jābūt veidam, kā līdzsvaroties un atjaunot spēkus. Man palīdz darbošanās darbnīcā, kurā es realizēju savu radošumu un varu izpausties. Vēl viens “uzlādes punkts” man ir fotogrāfija. Pēdējos gados aizvien vairāk par nepieciešamību kļūst izvērtēt to, kam es veltu savu uzmanību un enerģiju. Mūsu ģimenē nav televizora un manā telefonā nav interneta – bet ne jau tādēļ, ka mums nebūtu iespējas to visu lietot, bet gan tāpēc, ka mūsu ikdiena ir tik piesātināta, ka tam ne fiziski, ne emocionāli negribas veltīt pārlieku daudz laika. Tas ir arī prioritāšu jautājums. Lielākā grūtība šodien ir nepazust un neapjukt apkārt notiekošajā. Informācijas un notikumu plūsma ir ļoti liela.

-Pastāstiet par savām ģimenes tradīcijām?
Maija: Pati galvenā un svarīgākā tradīcija ir Maijāņu dzimšanas diena, tā ir mūsu kāzu diena, kad divatā Jūrkalnes krastā mijām gredzenus. Katru gadu 1.aprīlī vai vismaz šajā mēnesī, ja aprīļa sākums ir auksts, dodamies visa ģimene uz Jūrkalni, baudām jūru, smilšu rakšanu, mums ir svētku pikniks un top ģimenes kopbilde no gada uz gadu. Tā kā esam kupla ģimene, tad mums katru mēnesi ir kūku ēšana, izņemot februāri. Bērniem mantiskas dāvanas jubilejās nedāvinām, bet gan pašu izvēlētu kopīgu izklaidi.

-Kādas lietas jums katram patīk darīt? (jautājam bērniem).
Lauris: Man patīk plānot kaut ko jaunu, dzīvot.
Dāvis: Es daudz lasu grāmatas, veidoju modelīšus, pētu Mēnesi un Visumu, lasu anekdotes, darbojos darbnīcā. Man patīk pārgājieni.
Jānis: Man patīk spēlēt futbolu un spēlēt spēles.
Lāsma: Zīmēt man patīk.
Filips: Man patīk skriet ar zeķēm pa māju, peldēt. Un vēl man patīk zaķu olas lasīt un tas slidkalniņš, un jūra.
Alvis: Man ļoti patīk gleznot.
Jānis (tētis): Man patīk fotografēt, ceļot un pētīt vēsturi.
Maija (mamma): Oi, vieglāk būtu pateikt, kas man nepatīk. Tik daudz kas sagādā prieku un patikšanu! Kā pamanīt krikumiņus, piemēram, skaistu puķīti, lietus dungāšanu pret palodzi, taureni, tā dažādā darbošanās – jau pieminētie rūtuči un muzicēšana, dejošana, draudzēšanās un īstas sarunas, pārgājieni, peldēšana, grāmatu lasīšana, masāža, ko otram veicu, ar prieku apgūstu kaut ko jaunu meistarnīcās. Šobrīd mana patikšanas enerģija daudz tiek virzīta uz dārza un ainavu arhitektūras studijām un dārza plānošanu, un sapņošanu. Bet pats galvenais – man ļoti patīk dzīvot garšīgi, tiecoties iet savu sirds ceļu.

-Vai atceraties kādu īpašu notikumu vai dienu jūsu dzīvē?
Jānis: Bērnu nākšana pasaulē. Katrās dzemdībās biju līdzās, tas ir kaut kas īpašs! Spēcīgi un neaizmirstami ir mirkļi, kad pieņemam svarīgus lēmumus, piemēram, pieņemot Lāsmiņu ģimenē, arī katra bērna ienākšana mūsu ģimenē.

-Maija, kas ir dziedošie rūtuči? Vai tas nozīmē ka Jums mūzika ir ļoti svarīga?
Maija: Rūtuči ir lakati, ko viju uz rāmja un katrs rūtucis nāk ar savu vārdu, dziesmu un stāstu. Pilnīgi noteikti nevaru teikt, ka radu rūtučus vai mūziku, vai radu bērnus, jo patiesībā viņi rada mani. Es veidojos, tieku radīta, pateicoties viņiem, tieku radītu caur visu, ko radu, kas plūst caur mani. Jā, mūzika, dziedāšana man ir ļoti tuva, īpaši tautasdziesmas un dažādu instrumentu spēle.
Sarunas nobeigumā izdzeram gardo tēju, nobaudām šokolādes kēksu un sarunas turpinās.

-Ko jūs novēlētu Latvijas daudzbērnu ģimenēm?
Jānis: Interesantā laikā mēs tagad dzīvojam. Ieteiktu vairāk ieklausīties sevī, ko saka tavs iekšējais es- tava dvēsele, būtība. Pamēģināt to sadzirdēt un šai sirds balsij sekot. Būt īstiem, meklēt un atrast sevi! Nebaidīties, uzdrošināties, paļauties!

Rakstā apskatīts:
• vidējais mājsaimniecību lielums OESD valstīs
• viena vecāka mājsaimniecību proporcija;
• pāru mājsaimniecības;
• dzemdības ārpus laulības;
• ģimenes bez bērniem;
• strādājošo māšu procentuālā daļa;
• bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums pa valstīm;
• ieskats valstu ģimenes politikā.

Apvienība no Eiropas Lielo ģimeņu konfederācijas ikdienas saņem aktuālāko informāciju gan par Eiropas valstu ģimenes politikas iniciatīvām, gan nevalstiskā sektora aktivitātēm daudzbērnu ģimeņu interešu aizstāvībai.

Šoreiz pasaules ziņās publicējam saiti uz populārā valodā veidotu ģimeņu / mājsaimniecību apskatu starp OECD valstīm (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija). 


Raksts angļu valodā.
https://www.confused.com/life-insurance/world-family-report?fbclid=IwAR0ZfmKz8sRP6c7UWi2_ecHM1_mkTfb-ow3pxEbIC2OCSF08bdXqNVAXmnQ

Kā saņemt atbalstu apkurei šoziem?
Iepazīsties ar Labklājības ministrijas sagatavotajām vadlīnijām, kurās soli pa solim aprakstīts - kas, kuros gadījumos un kā var pieteikties atbalstam energoresursu iegādei apkurei.
Lasi vairāk:

 https://www.kustiba3plus.lv/svarigakais/valsts-atbalsts-majoklim/

 


Atbalsts elektrības iegādei paredzēts visām daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi, vai elektrība izmantota apkurei vai citām sadzīves elektroiekārtām. 

Lasi vairāk: EM par atbalstu elektribai 

Daudzbērnu ģimenes kā aizsargātie lietotāji līdz pat 2023.gada 30.aprīlim turpinās saņemt 20€ ikmēneša atlaidi elektrības rēķiniem. Atlaidi ir pienākums sniegt ne tikai Latvenergo un TET, bet visiem elektroenerģijas tirgotājam, kuru mājsaimniecības klientu skaits pārsniedz 10’000, arī ENEFIT Latvia. 
Ja atlaide automātiski tiek piemērota ģimenes 2. īpašumam (piem., vasarnīcai), kuram patēriņš niecīgs, vai arī atlaide kļūdas pēc ir tikusi piemērota dubultā ģimenes diviem īpušumiem, jums personīgi jāgriežas Būvniecības valsts kontroles birojā. 

Ja mājsaimniecības kopējie ienākumi ir mazāki nekā ar mājokļa lietošanu saistītie māksājumi un vismaz 327 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 EUR pārējām personām mājsaimniecībā, tad Tavai ģimenei ir tiesības pieteikties savā pašvaldībā mājokļa pabalstam, neatkarīgi no tā vai mājsaimniecībai ir trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss.

Kopš 2022.gada janvāra Apvienība īsteno akciju "Sveicam un informējam jaunās daudzbērnu māmiņas!". Akcija norisinās 17 Latvijas dzemdību nodaļās, kurās ar mediķu starpniecību līdz decembrim jau ir nogādātas vairāk kā 1770 dāvaniņas ar informatīvajiem bukletiem un suvenīriem katrai māmiņai, kura pasaulē laiž 3.bērniņu.
2022.gadā mūsu lielākie atbalstītāji bija SIA “Centrālā laboratorija”, “Veselības centru apvienība”, A/S “Drogas”, “Viada Baltija” un “Omniva”.
Mediķi un pašas māmiņas apliecina, ka ir tik svarīgi saņemt informāciju par pieejamiem atba;stiem, tādēļ 2023.gadā vēlamies turpināt šo akciju. Lai to paveiktu, ir svarīgs katrs euro.

Atbalsti ar savu ziedojumu:


Uzzini vairāk par mums, Eiropas Lielo ģimeņu konfederāciju un e-avīzes atbalstītājiem Sabiedrības integrācijas fondu

ELFAC

SIF